ziņas
Bildes
Kas mēs esam
Pieņemšanas laiks
Dievkalpojumi
Svētdarbības
Publikācijas
Tālmācība
Vēsture
Ziedojumi
Kapsēta
 
Lielais gavēnis!
    Pirmslieldienu laika galvenā daļa ir Ciešanu jeb gavēņa - sevis pārbaudīšanas laiks, kas iesākas ar Pelnu trešdienu. Šī Pelnu trešdiena (trešdiena pirms sestās svētdienas pirms Lieldienām) uzsāk īpašu laiku Baznīcas gadā, kurā esam aicināti sekot Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzalemi, ciešanu ceļā, krusta ceļā. Ciešanu laika motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri - kā Dieva atbildi uz mūsu grēka vainu.
    Četrdesmit dienu gavēnis nav kaut kas jauns. Tas ir atrodams Mozus un pravieša Elijas dzīvēs pirms atklāsmju saņemšanas un īpašas sastapšanās reizēm ar Dievu. Četrdesmit dienas gavēja Kungs Jēzus Kristus pirms publiskās sludināšanas un kalpošanas sākuma. Četrdesmit dienu gavēnis ir izsena Baznīcas dievbijības prakse, vispārēja tradīcija kopš 4. gs.
     Šajā laikā ticīgie izmeklē savs sirdis uz sūdz savus grēkus. Tas ir cīņas laiks ar miesu un dvēseles kaislēm. Tas ir mēms, bet praktisks miesas apliecinājums, ka vēders nav dievs, un ka Dieva griba ir svarīgāka par pašu gribu un fiziskajiem instinktiem. Tā ir sekošana Vecās Derības laika praviešu, paša Kristus pavēņa piemēram, kā arī apustuļu un daudzu ticības piemēru paraugam.
  Tas ir Kristus upura, Viņa sāpju, ciešanu un krusta nāves pagodināšanas laiks. Sevišķi laiks, kad visa uzmanība ārpus neatliekamām ikdienišķajām nepieciešamībām tiek veltīta svētapcerei, Kunga ciešanām un krusta nāvei. Katra gavēņa laika svētdiena un diena ir ar savu īpašu Svēto Rakstu vēstījumu, kas to atgādina. Tāpēc kristīgi cilvēki atsakās no izklaidēm un saviesīguma, kad gavē arī acis un ausis.
    Praktiski gavēni izdzīvo ejot uz grēksūdzi, labojoties un biežāk piedaloties dievkalpojumos un lūgšanās, samierinoties un izlīgstot ar tuvākajiem.
   Gavēņa laiks ir personiskas atturības laiks. Cilvēks gavē no noteikta ēdiena un gavē ierobežojot tā daudzumu. Gavēņa laikā notiek atgriešanās pie veģetāra uztura, līdzīgi tam kāds bija iedibināts Ēdenes dārzā, proti augu valsts (graudaugiem, dārzeņiem, saknēm, augļiem).
     Pilnīga atturība gavēnī ir no zīdītāju un putnu gaļas, olām, piena produktiem, kā arī no smalka ēdiena jeb delikatesēm, kā arī alkohola. Saprotams, ka cilvēkiem, kuri nav raduši gavēt, vai kuri to tikai uzsāk šīs stingrības pakāpes var tikt papildinātas, piemēram, ar pieļāvumu lietot piena produktus un olas.
  Atturība no gaļas būtu jāievēro principā. Gavēņa laika ierobežojumi ir jāpielāgo savām spējām un spēkiem, izvairoties no pārspīlējumiem un nepamatotiem atvieglojumiem.
    Iesācējiem gavēņa laikā iespējams izvēlēties mērenāku atturību pastāvīgi 40 dienu garumā, bet lielāku atturību reizi nedēļā – piektdienā vai divreiz nedēļā – trešdienā un piektdienā. Pilnīga atturēšanās no ēdiena, lietojot tikai ūdeni ir Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā.
    Gavēnis neattiecas (vai ļoti atvieglots gavēnis) uz grūtniecēm, maziem bērniem un sirdzējiem.
     Gavēnis liturģijā izpaužas kā pakāpeniska atsacīšanās no gaviļu un prieka dziedājumiem, piemēram, Alleluja, Gloria, Gods lai ir ... . Liturģiskā krāsa ir violeta, kas apvieno sarkano – Jēzus Kristus asiņu krāsu, un zilo – cerību un debesu krāsu.
      Sv. Jānis Hrizologs par gavēni māca: „Ir trīs lietas, kas vajadzīgas stiprai ticībai, patiesai dievbijībai un paliekošiem tikumiem, trīs: lūgšana, gavēnis un žēlsirdība. Gavēnis, lūgšana un žēlsirdība, trīs realitātes, kas veido vienu un dzīvina cita citu. Gavēnis patiesībā ir lūgšanas dvēsele, žēlsirdība ir gavēņa dzīvība. Nav iespējams tos atdalīt, tie nepazīst atšķirtību.  Ja kādam ir tikai viens no tiem un pārējo nav, tam nav nekā. Lai tas, kurš lūdzas gavē; lai tas, kurš gavē, ir žēlsirdīgs; lai tas, kurš vēlas tikt uzklausīts, pats ir dzirdīgs, kad tiek jautāts viņam. Tas atver Dieva ausis, kas pats nav nedzirdīgs pret to, kas viņu lūdz. Lai tas, kurš gavē, saprot gavēņa nozīmi: lai viņš pamana izsalkušo, ja vēlas, ka Dievs pamanītu viņa izsalkumu, lai viņš ir žēlsirdīgs, ja pats vēlas saņemt žēlsirdību.”


Informācija iegūta un apkopota no: www.lelb.lv
un mācītāja Jāņa Bitāna materiāla, kas tika izdalīts konferencē "Kristīgā askēze - Dieva pielūgsme pasaulē, ar dvēseli un miesu".
 Iesūtīts: 2012.03.01 21:12
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
 



  Draudzes mācītājs
  Ivo Pavlovičs

  29449558
  pavlovics.ivo@gmail.com
  Mācītājs pieņem apmeklētējus Saulkrastos Mācītājmuižā
otrdienās 16:00 - 19:00
piektdienās 16.00 - 19.00
Kā arī  pēc vienošanās citā laikā un vietā.




Juris Ķesteris
draudzes priekšnieks
t. 29442777
 

 

 »