Lielais gavēnis!
Pirmslieldienu laika galvenā daļa ir Ciešanu jeb gavēņa - sevis
pārbaudīšanas laiks, kas iesākas ar Pelnu trešdienu. Šī Pelnu trešdiena
(trešdiena pirms sestās svētdienas pirms Lieldienām) uzsāk īpašu laiku Baznīcas
gadā, kurā esam aicināti sekot Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzalemi, ciešanu
ceļā, krusta ceļā. Ciešanu laika motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam
saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri - kā Dieva
atbildi uz mūsu grēka vainu.
Četrdesmit dienu gavēnis nav kaut kas jauns.
Tas ir atrodams Mozus un pravieša Elijas dzīvēs pirms atklāsmju saņemšanas un
īpašas sastapšanās reizēm ar Dievu. Četrdesmit dienas gavēja Kungs Jēzus
Kristus pirms publiskās sludināšanas un kalpošanas sākuma. Četrdesmit dienu
gavēnis ir izsena Baznīcas dievbijības prakse, vispārēja tradīcija kopš 4. gs.
Šajā laikā ticīgie izmeklē savs sirdis uz sūdz
savus grēkus. Tas ir cīņas laiks ar miesu un dvēseles kaislēm. Tas ir mēms, bet
praktisks miesas apliecinājums, ka vēders nav dievs, un ka Dieva griba ir
svarīgāka par pašu gribu un fiziskajiem instinktiem. Tā ir sekošana Vecās
Derības laika praviešu, paša Kristus pavēņa piemēram, kā arī apustuļu un daudzu
ticības piemēru paraugam.
Tas ir Kristus upura, Viņa sāpju, ciešanu un
krusta nāves pagodināšanas laiks. Sevišķi laiks, kad visa uzmanība ārpus
neatliekamām ikdienišķajām nepieciešamībām tiek veltīta svētapcerei, Kunga
ciešanām un krusta nāvei. Katra gavēņa laika svētdiena un diena ir ar savu
īpašu Svēto Rakstu vēstījumu, kas to atgādina. Tāpēc kristīgi cilvēki atsakās
no izklaidēm un saviesīguma, kad gavē arī acis un ausis.
Praktiski gavēni izdzīvo ejot uz grēksūdzi, labojoties un
biežāk piedaloties dievkalpojumos un lūgšanās, samierinoties un izlīgstot ar
tuvākajiem.
Gavēņa laiks ir personiskas atturības laiks.
Cilvēks gavē no noteikta ēdiena un gavē ierobežojot tā daudzumu. Gavēņa laikā
notiek atgriešanās pie veģetāra uztura, līdzīgi tam kāds bija iedibināts Ēdenes
dārzā, proti augu valsts (graudaugiem, dārzeņiem, saknēm, augļiem).
Pilnīga atturība gavēnī ir no zīdītāju un putnu
gaļas, olām, piena produktiem, kā arī no smalka ēdiena jeb delikatesēm, kā arī
alkohola. Saprotams, ka cilvēkiem, kuri nav raduši gavēt, vai kuri to tikai
uzsāk šīs stingrības pakāpes var tikt papildinātas, piemēram, ar pieļāvumu
lietot piena produktus un olas.
Atturība no gaļas būtu jāievēro principā. Gavēņa laika ierobežojumi ir jāpielāgo
savām spējām un spēkiem, izvairoties no pārspīlējumiem un nepamatotiem
atvieglojumiem.
Iesācējiem gavēņa laikā iespējams izvēlēties
mērenāku atturību pastāvīgi 40 dienu garumā, bet lielāku atturību reizi nedēļā
– piektdienā vai divreiz nedēļā – trešdienā un piektdienā. Pilnīga atturēšanās
no ēdiena, lietojot tikai ūdeni ir Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā.
Gavēnis neattiecas (vai ļoti atvieglots
gavēnis) uz grūtniecēm, maziem bērniem un sirdzējiem.
Gavēnis liturģijā izpaužas kā pakāpeniska
atsacīšanās no gaviļu un prieka dziedājumiem, piemēram, Alleluja, Gloria, Gods
lai ir ... . Liturģiskā krāsa ir violeta, kas apvieno sarkano – Jēzus Kristus
asiņu krāsu, un zilo – cerību un debesu krāsu.
Sv. Jānis Hrizologs par gavēni māca: „Ir trīs
lietas, kas vajadzīgas stiprai ticībai, patiesai dievbijībai un paliekošiem
tikumiem, trīs: lūgšana, gavēnis un žēlsirdība. Gavēnis, lūgšana un žēlsirdība,
trīs realitātes, kas veido vienu un dzīvina cita citu. Gavēnis patiesībā ir
lūgšanas dvēsele, žēlsirdība ir gavēņa dzīvība. Nav iespējams tos atdalīt, tie
nepazīst atšķirtību. Ja kādam ir tikai
viens no tiem un pārējo nav, tam nav nekā. Lai tas, kurš lūdzas gavē; lai tas,
kurš gavē, ir žēlsirdīgs; lai tas, kurš vēlas tikt uzklausīts, pats ir
dzirdīgs, kad tiek jautāts viņam. Tas atver Dieva ausis, kas pats nav nedzirdīgs
pret to, kas viņu lūdz. Lai tas, kurš gavē, saprot gavēņa nozīmi: lai viņš
pamana izsalkušo, ja vēlas, ka Dievs pamanītu viņa izsalkumu, lai viņš ir
žēlsirdīgs, ja pats vēlas saņemt žēlsirdību.”
Informācija iegūta un apkopota no: www.lelb.lv un
mācītāja Jāņa Bitāna materiāla, kas tika izdalīts konferencē "Kristīgā
askēze - Dieva pielūgsme pasaulē, ar dvēseli un miesu".
|