|
|
|
Adventa laiks un tradīcijas
30.nov.2015
Latvijas Kristigais radio/aprinkis.lv
Jau
ceturto gadu pēc kārtas Skultē pie luterāņu baznīcas izveidots Latvijā
lielākais Adventa vainags. Idejas autors ir saulkrastietis, Skultes
evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivo Pavlovičs. Adventa vainaga
diametrs ir 22 metri.
Vainaga veidošanā sestdien piedalījās gan
Skultes, gan Saulkrastu iedzīvotāji, kopumā ap 20 cilvēki. Pēdējie
talcinieki strādāja līdz pat pusnaktij. Vainagā izvietoti 19 lukturīši,
kas kopā ar četrām lielajām Adventa svecēm norāda dienas, kas atlikušas
līdz Ziemassvētkiem. Adventa sveces tiks iedegtas Adventa svētdienās,
bet 19 lukturīši pa vienam atlikušajās nedēļu dienās. Vainaga vidū
izgaismots krusts. Adventa vainagā ir ierīkots sensors, un ikreiz, kad
tā rādiusā ienāk cilvēks, no lielajām Adventes svecēm atskan Ivo
Pavloviča balss, kas stāsta gan par Adventa laiku, gan Adventa vainaga
rašanās vēsturi un tradīcijām. Vainags jau atklāts, taču tā tapšana vēl
turpinās un ikvienam ir iespēja piedalīties tā dekorēšanā.
4.dec.2014
Latvijas Kristigais radio/aprinkis.lv
Kristīgajā
pasaulē ir sācies Advents – četras nedēļas ilgs Kristus dzimšanas
svētku gaidīšanas laiks, kas tiek saistīts ar mieru, klusumu un
pārdomām. Vārds "Advents" nāk no latīņu valodas, tulkojumā tas nozīmē
"atnākšana".
Dažkārt gan rakstos, gan sarunvalodā joprojām
Adventa laiks tiek apzīmēts gan ar vīriešu dzimtes ("advents"), gan
sievietes dzimtes ("advente") vārdu. Nekonsekvenci veicināja padomju
laiks, kad Latvijā reliģisko terminu lietošana nebija aktualitāte numur
viens. Tajā laikā vārds "advents" vārdnīcās bija izzudis un kļūdaini
aizstāts ar vārdu "advente". Tomēr jāuzsver, ka četras nedēļas ilgo
Ziemassvētku gaidīšanas laiku pareizāk ir dēvēt pat Adventu. To pat
savulaik ir noteicis valodnieks Jānis Endzelīns, sniedzot savu
skaidrojumu. Viņaprāt, četras svētdienas aptverošais periods kopumā tiek
dēvēts par Adventu vīriešu dzimtē, līdzīgi kā šajā dzimtē tiek dēvēti
arī citi garāki laika posmi – gavēnis, mēnesis, ceturksnis, gads.
Savukārt īsāki laika posmi – dekāde, nedēļa, diena, stunda, minūte,
sekunde – lietoti sieviešu dzimtē, tāpēc arī katru atsevišķu svētdienu
šajā pārdomu laikā var saukt par Adventi. Arī evaņģēliski luteriskās
baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā pārsvarā tiek lietota forma
Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu. Adventa tradīcijas
aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli
atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā,
nosakot trīs dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem.
Šis 40 dienu gavēnis ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam pirms Lieldienām.
Adventa laikā no egļu zariem pītajā Adventa vainagā tiek dedzinātas
četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Šis ir arī
kristiešu liturģiskā gada sākums, un katrai Adventa svētdienai
liturģijā ir sava nozīme – sava pamattēma, par ko domāt. Tāpat dziļi
simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju
vai kadiķu zari, no kuriem vij vainagu, simbolizē cerību un mūžīgo
dzīvību. Savukārt vainaga apaļā forma kopš sendienām nozīmē mūžību un
vienotību, kā arī simbolizē uzticību Dievam un viņa solījumiem.
|
| Iesūtīts: 2020.10.04 09:23 | |
|
 |
|
 |
Draudzes mācītājs
Ivo Pavlovičs
29449558
pavlovics.ivo@gmail.com
Mācītājs pieņem apmeklētējus Saulkrastos Mācītājmuižā
otrdienās 16:00 - 19:00
piektdienās 16.00 - 19.00
Kā arī pēc vienošanās citā laikā un vietā.
|
Juris Ķesteris
draudzes priekšnieks
t. 29442777 |
| |
|
