(0)
Svētā Gara svētki - Vasarsvētki. Vasarsvētkus svin 50-tajā dienā pēc Lieldienām. Tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem, kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves. Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība. Vasarsvētkos mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet, sākot no Vasarsvētkiem līdz par Mirušo piemiņas dienai rudenī, baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu. Vasarsvētku dievkalpojums sākas plkst. 13:00. Pēc dievkalpojuma sadraudzība baznīcas dārzā. Visi mīļi aicināti piedalīties.
|